Apriņķa apustulis Rainers Štorks kalpoja ar vārdu no 22. Psalma 26. panta, kur ir rakstīts: „Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas.”
Sākumā apriņķa apustulis runāja par to, kas ir draudzes spēks. Draudzes spēks neizpaužas skaitā, bet gan brāļu un māsu savstarpējās attiecībās. Bieži vien cilvēki uzskata: jo draudzē ir vairāk cilvēku, jo tā ir spēcīgāka, bet apustulis uzsvēra, ka šis spēks slēpjas nevis skaitā, bet gan kā brāļi un māsas izturas cits pret citu, vai viņi ir spējīgi mīlēt, piedot, aizmirst pāridarījumus, uzturēt draudzē mieru un jauku atmosfēru.
Apriņķa apustulis runāja arī par solījumu, kuru mēs visi esam devuši Dievam, – vai šis solījums tiek dots iesvētībās vai saņemot sakramentus. Svarīgi ir turēt doto apsolījumu ne tikai vienu dienu, bet gan visu mūžu.
Viņš uzsvēra arī to, ka mums visiem ir jādzird Dieva vārds un pēc tā jārīkojas. Mums ir jāizdzīvo evaņģēlijs, jo vārds, ko mēs dzirdam pie altāra, ir domāts katram no mums, nevis kādam citam.
Pie altāra līdzkalpoja arī apustulis Ottens un apriņķa vecākais no Lietuvas Andrejs Andrijanovs. Apriņķa apustulis šajā dievkalpojumā sniedza svēto vakarēdienu arī dvēselēm no mūžības caur dzīvajiem amatnesējiem – apriņķa vecāko Andrijanovu un bīskapu Streļčunas.
Šajā dievkalpojumā piedalījās 142 brāļi un māsas kopā ar ciemiņiem. Dievkalpojumu bagātināja dziesmas, kuras izpildīja koris no Lietuvas un Siguldas draudzes ansamblis.